Latvietis tad un tagad… Vai kas ir mainījies? Vairs nav tie laiki, kad latvietis sevi par latvieti varēja saukt tikai savā tēva sētā. 21.gadsimtā latvieši ir visā pasaulē. Vai tie būtu senie trimdinieki, jaunie emigranti, pasaules slavu guvušie vai vienkārši sevis meklētāji. Mūsdienu latvietis ir neatkarīga persona ar savām tiesībām un viedokli, viņš nav atkarīgs no kāda cita, augstāka slāņa cilvēka, kā arī pats veido savu dzīvi un likteni.
Manuprāt, augstāka slāņa cilvēkiem nav nekādu tiesību pakļaut kādu sev un izrīkot viņu tikai tāpēc, lai pats sev gūtu kādu labumu. Šādi savulaik izrīkojās ar latviešiem muižnieki, esot savtīgi un egoistiski, ko var arī novērot, lasot grāmatu „Latvieši”.
Arī mūsdienās cilvēki ir kļuvuši egoistiski, domājot tikai par sevi, nepievēršot uzmanību citiem un tiecoties vienmēr iegūt sev visu to labāko. Pēc manām domām, nav nekā nosodāma – būt mazliet egoistiskam, jo ikkatrā cilvēkā ir saskatāma šī īpašība, bet šobrīd tas izpaužas daudz spilgtāk, velkot sev līdzi citas sliktās iezīmes, piemēram, skaudību, mantkārību, vienaldzību, kas, manuprāt, saistās ar cilvēka iekšējo tukšumu un trulumu. Ar skaudību varam sastapties it visur, kur vien dodamies. Teiksim, starp ietekmīgiem cilvēkiem tas izpaužas kā skaudība pret otra īpašuma daudzumu, savukārt agrāk – kā skaudība pret cita lielāku un veiksmīgāk paveiktu darbu. Dzīve 21. gadsimtā ir kļuvusi straujāka. Latvieša dzīvi daudz ietekmē apkārtējā vide un pasaules notikumi.
