Filmā ir ievērota cēloņsakarība, ir izveidojušās divas sižeta līnijas, ceļš un Ņujorku un ceļš uz jūtām starp Pīteru un Elliju. Attiecības starp abiem varoņiem paliek aiz vien tuvākas, filmas gaitā. Pirmā saskarsme starp viņiem rodas, kad Ellija autobusā iekrīt Pīteram klēpī, aizvien satuvina tas, ka Ellija gulēja pieķērusies vīrietim pie rokas. Saikni starp viņiem nepārtraukti rada apģērbs, no sākuma viņa bija apsegusies ar Pītera drēbēm autobusā, vēlāk, kad viņi kopīgi nakšņo, jau velk viņa pidžamu. Viņi veido ar vien lielāku arī fizisko tuvību, Pīters saņemot Ellijas roku, vai nesot viņu pāri upei un iesitot pa dibenu. Visas filmas laikā viņus apkārtējie uzskata par vīru un sievu, kas skatītājam liek nojaust šādas attiecības starp viņiem. Spēcīgs simbols ir sega. Tā tiek nolikta kā siena starp viņiem, kas veido šo robežu. Tā netiek pārkāpta līdz brīdim, kas Ellija atzīstas mīlestībā. Tajā brīdi starp viņiem tika vizuāli izjaukta robeža. Ievērojams simbols bija arī nauda. Tai bija loma arī attiecības starp Pīteru un Elliju, bet kopumā visi, kas bija Pītera apkārtnē uzskatīja, ka ar naudu var panākt visu un tā ir noteicošā. Pīters uzskatīja pretēji un to arī pierādīja no Ellijas tēva paņemot tikai 39,60 dolārus. Arī avīzes ir redzamas ļoti bieži, tās ir kā paskaidrojums par notiekošo, pilda līdzīgu funkciju, kā starptitri. Filmā norisinājās gan nepamatoti, gan arī pamatoti meli vai mānīšanās. Jau pašā sākumā Pīters samelo saviem biedriem, ka pats aiziet no darba.
Viņš izlikās, ka ir aizmidzis autobusā. Ellija sameloja, ka ārā esot runājusi ar citām sievietēm. Viņi kopā apmāna detektīvus, kuri meklē Elliju. Melo namiņa īpašniekiem, ka apmetīšoties uz nedēļu. Notiek arī zādzības, Ellijai nozagta soma, Pīteram zagts koferis, kuru viņš atguva, pats nozogot mašīnu. Stāstā nav aizkadra runātāju, vai starptitru. Visu stāstu veido dialogi. Filmā ir dzirdami cilvēku smiekli sarunā starp autobusa vadītāju un Pīteru, kas rada savu noskaņu. Ir arī čuksti, kas skatītājam veido noslēpumu. Atpūtas stacijā noskaņu rada ēdiena pārdevējs, ar saviem saucieniem.
Pīters, atrodoties naktsmītnē, dzied dziesmu par Vilku, kura atspoguļo viņa jautro noskaņojumu. Arī dziedot pa ceļam no darba, pie Ellijas uz naktsmītni, Pīters dziedāja, liekot saprast viņa patīkamo noskaņojumu. Tajā brīdi bija dzirdamas arī putnu dziesmas, kas to papildināja. Ik pa laikam filmā ir klusums, tas ir gaidīšanas bridis, kas notiks, rada satraukumu. Lidojošās lidmašīnas skaņas liek apjaust, ko dara Ellijas tēvs, rada uztraukumu skatītājam. Autobusā mūzika, ko rada dziedošie muzikanti un pasažieri veido omulīgu noskaņu. Policijas mašīnu sirēnas, kas devās pakaļ Ellijai, arī rada iespaidu uz skatītāju, satraukumu un nemieru. Arī kaļā čaboņa no žurnālistiem, un tāda pati arī kazās, rada satraukumu.
Beigās skanošais saksofons, veido pārliecību par laimīgām beigām. Šī filma ir filmēta ar kustīgu kameru, bieži tā kustas līdzi notikumiem vai personāžiem. Skatītājs ir trešā persona. Tiek ievērota 180° sistēma, kas padara filmu reālistisku. Kamera salīdzinoši reti pievēršas vienam cilvēkam. Īpašas emocijas veidojas, kad kamera ir ilgu laiku atradusies vienā pozīcijā, bet tad strauji maina virzienu.
